TOP 10 mājokļu attīstītāji pēc pārdošanas ieņēmumiem
Latvijā pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji bija “Bonava Latvija”, “R.Evolution” un “YIT Latvija”, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” apkopotie dati.
Trešo gadu pēc kārtas “Bonava Latvija” ir lielākais attīstītājs – pērn kompānija pārdeva 449 dzīvokļus par 44,1 miljonu eiro.
Otrajā vietā ir “R.Evolution” ar 55 darījumiem par 21,7 miljoniem eiro, bet trešajā vietā “YIT Latvija” ar 133 darījumiem par 16 miljoniem eiro.
Ceturtajā vietā ir “Vastint Latvia” ar 60 darījumiem par 15,8 miljoniem eiro, bet piekto un sesto vietu dala “AFI Europe” ar 99 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro un “River Properties” ar 77 darījumiem par 11,7 miljoniem eiro.
Septītajā vietā ir “Merks” ar 62 darījumiem par 10,7 miljoniem eiro, astotajā vietā – “One Development” ar 62 darījumiem par 7,8 miljoniem eiro, devītajā vietā – “Estera” ar 100 darījumiem par 7,4 miljoniem eiro, bet attīstītāju “Top 10” noslēdz “Eskar” ar 62 darījumiem par 6,8 miljoniem eiro.
Pēc darījumu apmēra pērn populārākais jaunais projekts bija “Bonava Latvija” attīstītās “Dreilinga mājas”, kur veikti 152 darījumi par 15,7 miljoniem eiro. Otrajā vietā ir šī paša attīstītāja projekts “Krasta kvartāls”, kurā veikti 155 darījumi par 13,3 miljoniem eiro.
Savukārt trešajā vietā ir attīstītāja “AFI Europe” projekts “Trebū Home”, kurā veikti 99 darījumi par 11,7 miljoniem eiro.
Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers apkopotajiem nekustamā īpašuma tirgus datiem “Rīgas un tuvās Pierīgas jauno un renovēto dzīvokļu tirgus apskatā 2021” darījumi pirmreizējā tirgū 2021. gadā ievērojami auguši. Pārdodot 2420 dzīvokļus un kopējai darījumu vērtībai sasniedzot 297 miljonus eiro, kopējā tirgus darījumu summa augusi par 15%.
Lai arī pērn mājokļu cenas augušas par 10-20%, joprojām novērots augsts pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, un nekustamo īpašumu attīstītājiem nav trūcis iespēju tos pārdot. Kā viens no pozitīvajiem aspektiem tiek minēts pircējiem operatīvi pieejamais banku finansējums un Altum apsaimniekotās valsts atbalsta programmas, kā arī pandēmijas laikā ne vienam vien pieauguši uzkrājumi, ko gribas gudri ieguldīt – iegādājoties nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar Luminor bankas datiem ap 20% no visiem mājokļu kredītiem tiek izsniegti īpašumu iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas, kas skaidrojams ar piedāvājuma samazināšanos galvaspilsētā un tās apkārtnē, kā arī mazākām īpašumu cenām reģionos. Vidējais hipotekārā kredīta ņēmējs ir vecumā no 30 līdz 36 gadiem ar ienākumiem uz mājsaimniecību ap 2000 eiro. Vidējā iegādātā īpašuma summa ir 100 000 eiro.
“Visā Baltijā ir pieaudzis nekustamā īpašuma darījumu skaits, un joprojām ir novērojama liela iedzīvotāju interese par nekustamā īpašuma iegādi. Savukārt mājokļu kreditēšanas tirgus Latvijā pēdējā gada laikā ir pieaudzis vairāk nekā uz pusi, ko veicinājis ne tikai darījumu skaits, bet arī apmērs. Prognozējams, ka arī šogad kreditēšanas apjomi turpinās augt. Kā liecina Luminor dati, lielākā iedzīvotāju interese ir par mājokļiem jaunajos projektos un padomju laika sērijveida dzīvokļu iegādi. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, piedāvājums mājokļu tirgū šobrīd ir nepietiekošs, un tas veicina arī mājokļu cenu kāpumu, vienlaikus pieaug arī būvniecības izmaksas. Mājokļu cenu kāpums nav vērojams tikai Baltijā, bet arī Eiropā, tajā pašā laikā īpašumu cenas Latvijā šobrīd vēl nav sasniegušas kaimiņvalstu Igaunijas, Lietuvas vai citu Eiropas valstu cenas, tāpēc visticamāk tās turpinās kāpt,” norāda Kaspars Lukačovs, Luminor bankas kreditēšanas vadītājs Baltijā.